Otro gadu eksperimentēju ar kļavu sīrupa vārīšanu.
Pēc Kanādas standarta kļavu sīrupa blīvumam jābūt 66 Brix, jeb 1.34 metriskajā sistēmā, ar cukura saturu 880 g/l.
Pie reizes atradās parocīgs
cukura daudzuma un alkohola koncentrācijas kalkulators vīndariem.
Karsējot iztvaicētu sulu vai sīrupu virs 87-90 C veidojas nogulsnes, t.s. "cukura smiltis" - ļoti smalks, bezgaršīgs pulveris.
Šīs vielas sastāvs tika izpētīts jau vairāk, kā 100 gadus atpakaļ.
Tātad, "smiltis" aptuveni uz pusi sastāv no kalcija un
ābolskābes [
Malus - (lat.) ābols], veidojot arī
ābolskābes kalcija sāli - kalcija malātu.
Kalcija malātu pārdod arī kā pārtikas piedevu, dažkārt citrāta/malāta formā, kā arī pievieno rūpnieciski ražotai pārtikai ar kodu E352.
Kalcijs ir viena no visplašāk pārstāvētajām vielām organismā- tas sastāda aptuveni 2% no ķermeņa svara. Aptuveni puse no šī daudzuma atrodas kaulos un zobos, bet pārējā daļa ir izkliedēta asinīs, audos un muskuļos.
Kalcijam ir liela nozīme kaulu stiprībā, nervu impulsu pārraidē, asins recēšanā, brūču sadzīšanā un muskuļu kontrakcijas (savilkšanās) procesos, it īpaši sirds darbībā.
Kalcija ieteicamā dienas deva pieaugušam cilvēkam ir ap 1000 mg, jeb 1 g.
Pārmērīga kalcija uzņemšana izraisa veselības traucējumus.
Kalcija uzņemšanu veicina D vitamīns (arī sauļojoties), bet izvadīšanu- tēja, kafija, alkohols utt. Nu, jūs sapratāt ;)
Ābolskābei ir liela nozīme organisma enerģētiskās apmaiņas procesos, ATP (adenozīntrifosfāta) veidošanā un citos procesos, arī šūnu barošanā
malāta-aspartāta ciklā.
Piemēram, rabarberu izteikti skābā garša ir pateicoties tieši lielajam ābolskābes daudzumam, un tā, kā jau var noprast, arī ābolus piešķir skābo garšu.
Ābolskābi lietojot uzturā tiek iegūta enerģija 10 kJ/g.